 |
| |
| k o l e d ž a s v ē s t u r e | |
|
Nosaukumi: |
|
|
I Jēkabpils komercskola 1927. – 1940. gads 1919.gadā pie Jēkabmiesta Valsts vidusskolas atvēra divgadīgu komercklasi ar mēķi dot iespēju jauniešiem smagajos pēckara gados apgūt profesiju, lai varētu sākt strādāt un pelnīt sev iztiku. Direktors Kārlis Lamberts gribēja izveidot izglītības iestādi, kura vienlaikus dotu profesiju un vidējo izglītību ar tiesībām iestāties augstākās mācību iestādēs. 1927.gada 1.aprīlī Izglītības ministrija izdeva rīkojumu par četrgadīgas komercskolas nodibināšanu ar nosaukumu Jēkabpils komercskola. Tā kā uzņemšana komercskolā notika rudenī, tad arī 1927.gada oktobris uzskatāms par mūsu skolas dzimšanas dienu. Komercskolas absolventi ieguva vidējo izglītību un bija specializējušies uzskaitvedībā, grāmatvedībā un prečzinībās. Vidusskola sākotnēji atradās tagadējās koledžas telpās un tikai ar 1921./22.mācību gadu ieguva otru ēku– tagadējo Valsts ģimnāziju.1936./37.mācību gadā par direktoru mācību iestādē iecēla Žani Līni. |
|
|
II Jēkabpils ekonomiskais tehnikums (1940.gada septembris– 1953.gada oktobris) 1940. gada septembrī pēc Latvijas PSR pasludināšanas padomju vara komercskolu pārdēvēja par ekonomisko tehnikumu, bet vācu okupācijas laikā atjaunoja komercskolas nosaukumu. Direktors– Valfrīds Skulte. Ar 1944.gada augustu par tehnikuma un vidusskolas direktoru iecēla Jāni Jansonu. Sadarbība starp abām mācību iestādēm turpinājās līdz 1949.gadam, kad vidusskolai iecēla citu direktoru, bet Jānis Jansons palika tikai tehnikumā. Pilnībā tehnikumu atdalīja no vidusskolas 1950.gadā, kad to pārņēma Lauksaimniecības ministrija savā padotībā ar uzdevumu gatavot grāmatvežus republikas lauksaimniecības uzņēmumiem– sovhoziem, kolhoziem, lauksaimniecības pārvaldēm, mašīnu traktoru un meliorācijas mašīnu stacijām. Ekonomiskā tehnikuma nosaukumu saglabāja līdz 1953.gada oktobrim. Jāni Jansonu kā bezpartejisku atceļ no direktora amata, viņa vietā ieceļ Vili Gūtmani, kurš pēc gada aiziet un no 1952.gada 1.augusta par direktori ieceļ Austru Zvejnieci, kura šajā amatā nostrādā līdz šim ilgāko laiku– 25 gadus. Austra Zvejniece mūžībā aizgāja 1994.gadā, bet atstāja par sevi labas atmiņas kā par gudru pedagoģi un vadītāju, sirsnīgu un iejūtīgu cilvēku. |
|
|
III Jēkabpils lauksaimniecības tehnikums (1954.gada oktobris– 1966.gada augusts) Lauksaimniecības ministrijai nepatīk ekonomiskā tehnikuma nosaukums un notiek nosaukumu maiņa– lauksaimniecības tehnikums, kaut gan izglītības programmas paliek tās pašas, uzdevumi tie paši, bet strauji pieaug mācīties gribētāju skaits un 1955.gadā tehnikumu pirmo reizi tā vēsturē beidz divi paralēlkursi– a un b. Otrs jaunums– apgūt grāmatveža profesiju uzņēma ne tikai ar pamatskolas izglītību kā līdz šim, bet arī ar vidusskolas un tā pirmais v kurss beidz 1958.gadā. 1960.gada rudenī par tehnikuma mācību daļas vadītāju ieceļ Ēvaldu Ambrazeviču, kurš mācību un praktiskās apmācības procesu vada līdz 1988.gadam– tātad 28 gadus. |
|
|
IV Jēkabpils ekonomiskais tehnikums (1966.gada septembris– 1977.gada 31.decembris) Jēkabpilieši nav zaudējuši cerības atgūt veco mīļo– ekonomiskā tehnikuma nosaukumu un 1966.gada septembrī tas izdodas. Vadība ir stabila, mācību plāni un programmas tāpat, mainās tikai saturs atbilstoši ekonomiskajai situācijai un partijas politikai valstī. Bet mācīties gribētāju skaits aug un aug, telpas kļūst šauras un neērtas, kopmītnes pilsētas pašvaldības vecajās mājās neatbilst nekādām sanitārajām un higiēnas prasībām un tā sākas smagais celtniecības posms no 1971.līdz 1974.gadam. Rezultātā ekonomiskais tehnikums ir ieguvis mācību korpusa piebūvi ar 16 labiekārtotiem kabinetiem un laboratorijām, jaunu sporta zāli un kopmītnes ēku ar 306 gultas vietām, ēdnīcu, dušas un mazgāšanās telpām un dažādām citām palīgtelpām. Pasaka! Mēs lepojamies, ka Jēkabpils Goda pilsone Lucija Ķuzāne savas rakstnieces gaitas sāka pie mums, strādājot par skolotāju. 70–to gadu audzēkņi bija pirmie rakstnieces darbu vērtētāji un kritiķi. Tagad Lucijas Ķuzānes darbus pazīst visā Latvijā, tāpat augstu vērtē viņas darbu visas sabiedrības labā. |
|
|
V Jēkabpils sovhoztehnikums (1978. – 1990.gads) 1978.gadā 1.janvārī tehnikumu apvienoja ar padomju saimniecību (sovhozu) “Ābeļi” un pārdēvēja par Jēkabpils sovhoztehnikumu .Par tā direktoru iecēla līdzšinējo sovhoza direktoru Alfrēdu Spuli, bet līdzšinējo tehnikuma direktori Zvejnieci pārcēla par direktora vietnieci mācību darbā. 1984.gada martā direktoru Spuli nomaina Mārtiņš Rupmejs, bet viņu 1987.gada oktobrī– Leonīds Salcevičs. 1988.gada augustā Evalds Ambrazevičs aiziet no direktora vietnieka mācību darbā amata, viņa vietā stājas Eleonora Martemjanova. Notikumiem bagāts laika posms, kad reorganizēja vairākas vidējās speciālās mācību iestādes, tai skaitā mums radniecīgā profila Zaļenieku sovhoztehnikumu un pievienoja Jēkabpilij ar 1985.gada 1.septembri. Nācās veidot plānošanas nodaļu, kurā uzņēma tikai ar vidusskolas izglītību. Paplašinājās grāmatvedības nodaļas audzēkņu skaits. 1987.gadā tehnikumu beidz rekordskaits– 131 absolvents. Kad sākās atmodas laiks, arī tehnikumieši iesaistījās visās aktivitātes par neatkarīgas Latvijas atjaunošanu, tai skaitā Tautas frontes rindās brauca uz Rīgu un Zaķusalā stāvēja uz barikādēm. Brūkošā kolektīvās saimniekošanas sistēma lika domāt par to, kādus speciālistus vajadzēs jaunajai saimniekošanas kārtībai– tirgus ekonomikai. Tehnikums kā parasti sekoja laika garam un pedagogu kolektīvs Martemjanovas vadībā izstrādāja jaunu izglītības programmu “Tiesību zinības”, kas guva lielu popularitāti un tajā sagatavoti 336 juristu palīgi–jaunākie juristi. Tāpat notika darbs pie grāmatveža profesijas pilnveidošanas un paplašināšanas, lai absolventi būtu konkurētspējīgi jaunajos ekonomiskajos apstākļos. |
|
|
VI Jēkabpils lauksaimniecības tehnikums (1990.gada septembris – 1997.gada 31.decembris) Ar 1990.gadu Jēkabpils sovhoztehnikumu reorganizēja un tehnikums atguva agrāko statusu– profesionālās izglītības mācību iestāde ar nosaukumu Jēkabpils lauksaimniecības tehnikums Lauksaimniecības ministrijas padotībā. Lai atšķirtu no privātajām izglītības iestādēm, 1992.gada martā pielika klāt apzīmējumu “valsts”. Par direktoru turpināja strādāt Leonīds Salcevičs, direktora vietnieces– Eleonora Martemjanova un Valda Kalniņa. 1997.gada martā Salceviču ievēl par Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāju un uz viņa pilnvaru laiku par direktoru ieceļ Gunti Bimšteinu, bet šī izvēle nav veiksmīga un ar 1.augustu par direktora vietas izpildītāju ieceļ Eleonoru Martemjanovu. Šis ir jaunā meklējumu un piepildījumu laiks. Brīvā tirgus ekonomika ievieš jaunas korekcijas darba tirgus pieprasījumā un tehnikums seko tām līdz. Profesiju “mazo uzņēmumu vadītājs” iegūst 39 absolventi, ar 1995./96.mācību gadu sāk sagatavot profesiju “komercdarbinieks”, kura vēl arvien ir ļoti iecienīta. |
|
|
VII Jēkabpils Agrobiznesa koledža (1998. – .......) 1998.gads nāk ar ievērojamām pārmaiņām tehnikuma dzīvē: ar 1.janvāri tehnikums iegūst nosaukumu Jēkabpils Agrobiznesa koledža, bet ar 6.janvāri par direktoru ieceļ Robertu Glaudiņu. Jaunais direktors sāk ar materiālās bāzes sakārtošanu, arī pārbūvēm– tiek pārveidoti un pārcelti kabineti un laboratorijas, ar mērķi datorizēt mācību procesu, arī lietvedības un grāmatvedības darbu. 2001./02.mācību gadā tiek veikta mācību korpusa, arī sporta zāles renovācija, koridoram blakus sporta zālei uzbūvēts otrais stāvs, bibliotēka un lasītava no dienesta viesnīcas ēkas pārvietotas uz mācību korpusa 1.stāva koridoru. Kaut gan tehnikums kļuvis par koledžu (1.līmeņa augstskolu), mācību darbā turpinās profesionālās vidējās izglītības programmu īstenošana. 2002.gada septembrī notiek pirmā uzņemšana pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā– Grāmatvedība un finanses un vēlāk arī Uzņēmējdarbība un Datorsistēmu administrators. Studiju daļu vada Eleonora Martemjanova. Profesionālās vidējās izglītības nodaļā turpinās divu izglītības programmu īstenošana: Grāmatvedība un Komerczinības, no 2007.gada tiek realizēta jauna programma „Datorsistēmas". Profesionālās vidējās izglītības nodaļu vada Valda Kalniņa. 2010.gadā uzsākta realizēt jauna pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma Namu apsaimniekošana un pārvaldīšana |
|
| Koledžas muzeja fondu glabātāja: Aina Ķāve (tel.:26252708) | |
|
Skolai vienmēr jābūt “jaunai”, tā nekad nedrīkst būt “uzcelta līdz galam”.
Apziņa, ka sasniegts viss, ir brīdinājums skolotāja darbam. Jābūt šai
sajūtai – “Vēl jāpaveic...” ! |